Jebkura pieccīņnieka lielākais sasniegums un pagodinājums ir cīņa par uzvaru Olimpiskajās spēlēs, jo tieši Olimpiskās spēles ir visprestižākās modernās pieccīņas sacensības.

Latvijas bijusi pārstāvēta visās Olimpiskajās spēlēs kopš 1992. gada.

Laika gaitā vairākkārt mainījies sporta veida formāts, lai padarītu to televīzijas skatītājiem baudāmāku un Olimpisko spēļu organizatoriem parocīgāku.

Apakšsadaļās iespējams iepazīties ar sīkāku izklāstu par katrām Olimpiskajām spēlēm.

2012. gads – XXX Londonas Olimpiskās spēles

2008. gads - XXIX Olimpiskās spēles Pekina

2004. gads - XXVIII Olimpiskās spēles Atēnas

2000. gads - XXVII Olimpiskās spēles Sidneja

1996. gads - XXVI Olimpiskās spēles Atlanta

1992. gads - XXV Olimpiskās spēles Barselona

Interesanti fakti par moderno pieccīņu Olimpiskajās spēlēs

• Londonas Olimpiskajās spēlēs kronēja 23. vīriešu Olimpisko čempionu un ceturto sieviešu Olimpisko čempioni;
• Modernā pieccīņa tika iekļauta Olimpisko spēļu programmā jau 1912. gada Stokholmas Olimpiskajās spēlēs, taču sievietes piedalās Olimpiskajās spēlēs kopš 2000. gada Sidnejas Olimpiskajām spēlēm;
• Visvairāk Olimpisko medaļu ir Padomju Savienības pieccīņniekam Pāvelam Ledņevam. Laika posmā no 1968. līdz 1980. gadam viņš izcīnījis septiņas medaļas: vienu sudraba un trīs bronzas individuāli un divas zelta un vienu sudraba komandu ieskaitē;
• Vidējais Olimpiskā čempiona vecums Modernajā pieccīņā: vīriešiem – 26.73 un sievietēm – 25.6 gadi.
• Jaunākā Londonas Olimpisko spēļu dalībniece ir Tamera Vega no Meksikas, kurai ir 19, savukārt vecākā un vispieredzējušākā ir mūsu sportiste Jeļena Rubļevska (36), kura ir arī vienīgā sportiste pasaulē, kura kvalificējusies visām līdz šim notikušajām sieviešu Olimpiskajām spēlēm Modernajā pieccīņa;
• Jaunākais vīriešu kārtas pārstāvis olimpiskajās spēlēs ir čīlietis Estabans Bustos, kuram ir 19, savukārt vecākais ir Rustims Sabirkuzins no Kazahstānas, kuram ir 34.
• Visulaiku visjaunākā Olimpisko spēļu dalībniece modernajā pieccīņa ir Aja Medanija no Ēģiptes, kurai bija tikai 15 gadu, kad viņa debitēja 2004. gada Atēnu Olimpiskajās spēlēs. Viņa ir arī viena no šī gada spēļu favorītēm;
• Visulaiku vecākais dalībnieks ir Karls Paulsens no Vācijas, kurš piedalījās 1912. gada Stokholmas Olimpiskajās spēlēs, 53. gadu vecumā;
• Jaunākais Olimpiskais čempions ir Anatolijs Starostins no PSRS, kurš uzvarēja 1980. gada Maskavas Olimpiskajās spēlēs 20 gadu vecumā;
• Šeila Taormina (39) no ASV ir līdz šim vecākā dalībniece sieviešu Olimpiskajās spēlēs Modernajā pieccīņa. 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs viņa startēja savās ceturtajās Olimpiskjās spēlēs un savā trešajā sporta veidā! 1996. gada spēlēs viņa ieguva zelta medaļu peldēšanā, savukārt 2000. un 2004. gada spēlēs startēja triatlonā. Pekinā viņa uzvarēja divos no pieciem veidiem – peldēšanā un jāšanā, taču paukošanā uzvarēja tikai četrās no 35 cīņām;
• Visvairāk Olimpisko medaļu ir Zviedrijai un Ungārijai, kuras abas ieguvušas pa 21 medaļai (tostarp 9 zelta). Trešajā vietā ir PSRS ar 15 medaļām. Pēc Padomju Savienības sabrukuma agrāk tās sastāvā ietilpstošo valstu sportisti izcīnījuši vēl 13 medaļas;
• Vienīgi Lielbritānijas ir bijusi pārstāvētā visās 22 Olimpiskajās spēlēs Modernajā pieccīņā. 21 reizi bijusi pārstāvēta Zviedrija, Francija, Itālija un ASV;
• Tikai viens pieccīņnieks ir piedalījies piecās Olimpiskajās spēlēs. Peters Makens no Austrālijas piedalījās Olimpiskajās spēlēs 1960, 1964, 1968, 1972 un 1976.
• Tikai četras sievietes ir piedalījušas visās Olimpiskajās spēlēs līdz šim (2000, 2004, 2008) tās ir Paulīna Boeniša (POL), Tatjana Muratova (RUS), Zuzanna Voroša (HUN) un Jeļena Rubļevska (LAT). Kā ja minēts, Rubļevska kvalificējusies arī savām ceturtajām Olimpiskajām spēlēm Londonā.
• Tikai divi pieccīņnieki jebkad ir uzvarējuši Olimpiskajās spēlēs Modernajā pieccīņa divas reizes Lars Halls (SWE) uzvarēja 1952. un 1956. gadā, un Andrejs Moisejevs (RUS) uzvarēja 2004. un 2008. gadā. Moisejevs ir kvalificējies arī Londonas spēlēm un ir starp tiem, kas var uzvarēt arī šoreiz, līdz ar to iegūstot savu trešo pēc kārtas Olimpiskā čempiona titulu;
• Vaho Jagorašvili piedalījies Modernajā pieccīņa trīs dažādas Olimpiskajās spēlēs, pārstāvot trīs dažādās valstīs – PSRS (1988), Gruzija (1996) un ASV (2004).
• Līdz olimpiskajām 1996. gada spēlēm Modernā pieccīņa vienmēr bijis pirmais Olimpiskais sporta veids programmā. Kopš sacensības Modernajā pieccīņa notiek vienā dienā , tas noslēdz Olimpisko spēļu programmu;
• Divi lieliskie Padomju Savienības sportisti, Igors Novikovs un Pāvels Ledņevs, katrs uzvarējis Pasaules čempionātā četras reizes, taču tā arī nespēja iegūt individuālo Olimpisko zelta medaļu.
• 1912. gadā vienīgo reizi bija atļauts piedalīties sacensībās ar savu zirgu (šobrīd zirgus nodrošina organizatori un dalībnieki tos izlozē);
• Visu laiku lieliskākais pieccīņnieks Andrašs Balco (HUN) piecas reizes izcīnījis Pasaules čempionu nosaukumu individuāli un arī uzvarējis Olimpiskajās spēlēs Minhenē.

 Visu laiku Olimpiskie čempioni

Vīrieši

V 1912 Stokholma 1. Lilienhoks SWE 27, 2. Asbrinks SWE 28, 3. De Lavals SWE 30

VII 1920 Antvērpene: 1. Dursens SWE 18, 2. De Lavals SWE 23, 3. Runo SWE 27

1924 Parīze: 1. Lindmans SWE 18, 2. Dursens SWE 39,5, 3. Uggla SWE 45

1928 Amstredama: 1. Tofelts SWE 47, 2. Lindmans SWE 50, 3. Kāls GER 52

1932 Los Andželosa 1. Oksenšerns SWE  32, 2. Lindmans SWE 35,5, 3. Maie USA 38,5

1936 Berlīne 1. Handriks GER 31,5, 2. Leonards USA 39,5, 3. Abba ITA 45,5

1948 Londona 1. Gruts SWE 16, 2. Moore USA 47, 3. Gardins SWE 49

1952 Helsinki 1. Halls SWE 32, 2. Benedeks HUN 39, 3. Szondi HUN 41

Vērtēšanas sistēma tiek pārveidota un vairs netiek skaitītas vietas atsevišķos veidos, bet rezultāti tiek pārveidoti pieccīņas punktos un skaitīta punktu summa.

1956 Melburna 1. Halls SWE 4833, 2. Mannonens FIN 4774,5, 3. Korhonens FIN 4750

1960 Roma 1. Nemets HUN 5024, 2. Nadjs HUN 4988, 3. Beks USA 4981

1964 Tokija 1. Tjorjoks HUN 5116, 2. Novikovs PSRS 5067, 3. Mokejevs PSRS 5039

1968 Mehiko 1. Ferms SWE 4964, Balco HUN 4953, Ledņevs PSRS 4795

1972 Minhene 1. Balco HUN 5412, 2. Onisčenko PSRS 5335, 3. Ledņevs PSRS 5328

1976 Monreāla 1. Pečaks-Pičaks POL 5520, 2. Ledņevs PSRS 5485, 3.Bartu ČSL 5466

1980 Maskava 1. Anatolijs Starostins PSRS2. Tamaš Šamobateli HUN 3. Pāvels Ledņevs

1984 Los Andželosa 1. Daniels Masala ITA 2. Svante Rasmusons SWE 3. Karlo Massulo

1988 Seula 1. Januš Martineks HUN 2. Karlo Massulo ITA 3. Vaktangs Igorašvili PSRS

1992 Barselona 1. Arkadiuš Skripašeks POL 2. Attila Mišers HUN 3. Eduards Zenovka

1996 Atlanta 1. Aleksandrs Parigins KAZ 2. Eduards Zenkovka RUS 3. Janošs Martineks HUN

2000 Sidneja 1. Dmitrijs Svatkovkis RUS 5376 2. Gabors Balohs HUN 5353 3. Pāvels Dovgals BLR 5338

2004 Atēnas 1. Andrejs Moisejevs RUS 5480 2. Andrejs Zadneprovskis LTU 5428 3. Libors Kapalini CZE 5392

2008 Pekina 1. Andrejs Moisejevs RUS 5632 2. Edvīns Krungolcs LTU 5548 3. Andejs Zadņeprovskis LTU 5524

Sievietes

2000 Sidneja 1. Stefānija Kuka GBR 5316 2. Emīlija de Rīla USA 5310 3. Keita Allenbija GBR 5273

2004 Atēnas 1. Zuzana Voroša HUN 5448 2. Jeļena Rubļevska LAT 5380 3. Džeordžīna Hārlanda GBR 5344

2008 Pekina 1. Ļena Šoneborna GER 5792 2. Hetera Fela GBR 5752 3. Viktorija Terešuka UKR 5672