Tuvojoties 2016. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, “Cramo Latvia” sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju vēlas godināt Latvijas trenerus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijā zināmu sportistu sasniegumu kaldināšanā – iedvesmojuši, atbalstījuši, devuši padomus, vienmēr bijuši līdzās. Šoreiz uzrunājam modernās pieccīņas un paukošanas treneri Mihailu Jefremenko.
Cramo Latvia projekts “Panākumu meistari”
Tieši šobrīd Mihails Jefremenko kopā ar saviem audzēkņiem – Denisu Čerkovski un Ruslanu Nakoņečniju – ir sacensībās ASV. Labi panākumi tajās pavērs iespēju pieccīņā pārstāvēt Latviju Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Kā Jefremenko nokļuva Latvijā un kā sāka strādāt par treneri šajā sporta disciplīnā?
Kā daudziem profesionāliem treneriem arī Mihaila Jefremenko trenera karjeras aizsākumi meklējami paša sportista sasniegumos. Guvis gan neskaitāmas medaļas pasaules līmeņa sacensībās, gan saņēmis piedāvājumu trenēt jauniešus un pieaugušos pieccīņā. Vienu brīdi viņš pat bija Nacionālās izlases vecākais treneris. Trenera darbs viņam ļoti iepatikās, un viņš zina, ka arī turpmāk turpinās ar to nodarboties. Jefremenko savulaik beidzis Ukrainas Universitāti, apgūstot specialitāti paukošanas un modernās pieccīņas treneris. “Tas, ka var izvirzīt mērķus un tos arī sasniegt, – ir labākais, ko sports var piedāvāt. Turklāt – jo sarežģītāku mērķi izvirzām, jo saldāka ir uzvaras garša,” atzīst Jefremenko.
Kādēļ no visiem sporta veidiem Jefremenko izvēlējās tieši pieccīņu? Motīvs tālu nav jāmeklē… Viņa tēvs ir bijušais pieccīņnieks. Jefremenko visu bērnību pavadījis, redzot, kā tēvs trenējas un piedalās sacīkstēs. Arī pats šajā sporta veidā trenējies, cik sen sevi atceras. Tādējādi pieccīņa bija likumsakarīga izvēle.
“Sports ir ļoti interesants dzīves elements. Sportojot daudz esmu iemācījies. Zināmā veidā arī ar savu nākamo sievu iepazinos, pateicoties tieši sportam. Mēs kopā studējām vienā universitātē. Arī mana sieva ir sportiste, daiļslidotāja,” stāsta treneris.
Interesants ir stāsts, kā Jefremenko kļuva par Latvijas pilsoni. Ne daudzi zina, ka patiesībā Jefremenko dzimis un audzis Ukrainā. Pagrieziena punkts viņa dzīvē bija 2004. gadā, tieši pirms Olimpiskajām spēlēm Atēnās. Jefremenko bija izvirzījis sev mērķi – pārstāvēt Ukrainu Olimpiskajās spēlēs un darīja visu, lai tas izdotos. Bet sagadījās tā, ka ar Ukrainas Sporta federāciju viņam izveidojās nopietns konflikts. Viņš saprata, ka diemžēl sporta ceļš Ukrainā ir aizvēries.
Bet nekas jau dzīvē nenotiek nejauši. Tieši tobrīd draugs no Latvijas uzaicināja Jefremenko uz nometni Latvijā. Tā ilga 2 – 3 mēnešus. Tur Jefremenko satika daudzus Latvijas trenerus un sportistus. Viņš uzreiz sajuta, ka gribētu kā pieccīņnieks pārstāvēt sacensībās Latviju. Izteica savu vēlmi, un vadošie Latvijā piekrita.
2006. gadā Jefremenko ieguva Latvijas pilsonību. Tiešām uzslavējama ir trenera latviešu valodas prasme un izjūta. Mūsu intervija notiek latviešu valodā un, ja ne pats Jefremenko nepastāstītu, ka tikai pirms dažiem gadiem kārtojis latviešu valodas eksāmenu, lai iegūtu pilsonību, tam būtu grūti noticēt.
Jefremenko ir divu bērnu tēvs, ar savu ģimeni dzīvo Latvijā. Visi ir iemācījušies latviešu valodu. Arī viņa sieva, kārtojot latviešu valodas eksāmenu, ieguvusi labāko novērtējumu. Pašlaik sieva strādā Jūrmalas sporta skolā.
Pašlaik Jefremenko ikdiena aizrit Vasaras Olimpisko spēļu gaidās. Ir daudz darbu, kas līdz tam jāizdara. “Ja veiksmīgi startēsim ASV sacensībās, Denisam Čerkovskim un Ruslanam Nakoņečnijam ir lielas iespējas nokļūt Vasaras Olimpiskajās spēlēs,” atzīst Jefremenko.