Vladimirs Kravcovs. Latvijas Modernās pieccīņas federācijas ģenerālsekretārs – šādā statusā viņu pazīst šo laiku paaudze. Ir vērts atmiņu lenti patīt atpakaļ…

1954. gada vasarā Rīgā tika dots starts jaunam sporta veidam - modernajai pieccīņai. Ļoti bieži, sekojot mūsdienu norisēm, aizmirstam mūsu veiksmju kalējus netālā pagātnē. Tāpat kā Francijas karalim arī  mums bija trīs musketieri - Andris Kalniņš, Vladimirs Kravcovs un Sergejs Černavins. Mazliet vēlāk šim trijniekam pievienojās 1974. un 1975. gada pasaules junioru čempions Uldis Putniņš. Lai neapvainojas tie, kurus nepieminēju, jo šajā periodā mums ar treneri Aini Zvirgzdiņu bija diezgan plašs sporta meistaru klāsts un atlase dalībai galvenajās sacensībās bija gaužām spraiga un principiāla.

Šajās dienās 60 gadu jubileju svin sporta meistars Vladimirs Kravcovs. Viņš pieminētajā musketieru trijotnē bija kā pamatakmens. Augot pieredzei, no gada gadā uzlabojās Vladimira rezultāti tehniskajos veidos (jāšanā, paukošanā, šaušanā). Peldēšanā viņš turējās mazliet virs vidējā līmeņa, bet skriešanā to kompensēja ar ļoti augstiem rezultātiem. Ik pavasari PSRS izlases kandidātu sacensībās Rīgas Sporta manēžā Vladimirs apsteidza spēcīgākos pieccīņnieku skrējējus no Kirgīzijas, Ukrainas un Maskavas, kuri šim mačam speciāli gatavojās viduskalnē Isikula ezera apkaimē un Cahkadzori kalnos. Kravcovs 3000 metrus veica 8:47.

Šim rezultātam joprojām neviens no mūsu favorītiem nav spējis tuvoties. Pēc šī vēsturiskā skrējiena sevišķi sajūsmināts bija mūsu federācijas prezidents Ivans Čaša. Viņš mūs svinīgi apsveica un teica: „Puiši, šodien tiks iedzīts pirmais miets jūsu pieccīņas sporta bāzei Kleistos.” Vārdu viņš turēja. Pateicoties viņam, šodien mums vismaz ir apjumtā manēža jāšanai, sporta zāle paukošanai un šautuve, kā arī vieta, kur pulcēties, piesēst, atcerēties pagātni un pārdomāt nākotni.

Sveicot Vladimiru jubilejā, gribu viņam teikt paldies par uzticību pieccīņai un tās treneriem, kuri centās dot visu labāko, kas bija viņu spēkos un zināšanās.

Paldies, ka tu uz saviem pleciem iznesi grūtāko. Uz tevi paļāvāmies pat tad, kad bija izlozēts vissliktākais zirgs. Tu arī ar tādu spēji tikt galā un iegūt komandai tik nepieciešamos punktus. Komandu sacensībās skriešanā tevi likām pēdējo, jo ar savu sagatavotību un gribasspēku tu varēji noturēt četrās iepriekšējās disciplīnās pārējo biedru izcīnīto vietu un ļoti bieži to pat uzlabot, panākot konkurentus.

Paldies par tavu jauneklību, jo tu nejūti, ka tev jau ir 70! Tu ar savu piemēru apgāz mītu, ka ar sportu veselību sabojā. Tev cīnīties iznācis daudz un bieži.

Paldies, ka biji pirmais, kurš Latvijas pieccīņai 1967. gadā atvedi pasaules junioru sudraba medaļu un komandu čempiona titulu. Paldies, ka biji viens no mūsu veiksmes kaldinātājiem 1975. gadā Tautu spartakiādē Erevānā, kur mūsu komanda izcīnīja trešo vietu.  Paldies par Latvijas pieccīņai pirmoreiz izcīnīto sudraba medaļu PSRS čempionātā 1974. gadā.

Paldies par izturību un vīrišķību. Ar tevi var braukt vienā laivā.

Ainars LEJA, sporto.lv